Latīņamerikas ideja tiek izmantota, lai nosauktu to amerikāņu valstu grupu, kurās tiek runāts par romāņu valodām (tas ir, atvasināts no vulgārā latīņu valodas). Tā ir tautu grupa Amerikā, kuru oficiālajās valodās ir kastiliešu (spāņu), portugāļu vai franču valoda.
Šīs valstis, kas ir daļa no Latīņamerikas var mainīties atkarībā no kultūras, vēstures vai ģeogrāfiskās noteikšanu. Piemēram, Beliza, Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salas, Francijas Gviāna un Martinika var parādīties vai nepiedalīties Latīņamerikas biedru grupā. Ir arī tie, kas debatē par tādu Kanādas apgabalu iekļaušanu, kur pārsvarā valoda ir franču valoda.
Jebkurā gadījumā ir virkne valstu, kuras vienmēr tiek minētas kā Latīņamerikas daļa, starp tām Argentīna, Brazīlija, Kuba, Gvatemala, Meksika, Peru un Venecuēla. Kā redzams, Latīņamerika ietver valstis, kas Dienvidamerikā, Centrālamerikā, un Ziemeļamerikā.
Latīņamerikas jēdziens bieži ir pretrunīgs, jo tas neietver tos, kas runā pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, Aymara, Quechua vai Guara. Tādā veidā paragvajieši, kas runā garantiju valodā, vai peruāņi, kas sazinās Kečua, nebūtu latīņamerikāņi, ņemot vērā vispārpieņemto nozīmi, kas ideju saista ar spāņu, portugāļu un franču valodu.
Papildus visam iepriekšminētajam mēs varam uzsvērt, ka ir vēl viena būtiska interešu datu sērija, kas ir vērts zināt par Latīņameriku. Konkrēti, mēs runājam par sekojošo:
-Tā ir ļoti bagāta ar varu, sudrabu un eļļu.
-Tā ir liela vides un dzīvnieku daudzveidība, neaizmirstot, ka turklāt tās teritorijā pastāv praktiski viss esošais klimats.
-Pēdējos gados Latīņamerikā dažādos aspektos ir panākts ievērojams progress dažādos aspektos. Konkrēti, ir daudz tādu pašu uzņēmumu, kuri ir sākuši plašu klātbūtni ārvalstu tirgū. Tas varētu attiekties, piemēram, uz alus darītavām Skol vai Coronita, telekomunikāciju uzņēmumu Televisa vai Bodega Aurrera.
-Tās desmit pilsētas ar vislielāko iedzīvotāju skaitu ir Mehiko, Sanpaulu, Buenosairesas, Riodežaneiro, Lima, Bogota, Santjago, Gvadalahara, Belo Horizonte un Monterreja.
- Lielākā daļa Latīņamerikas pilsoņu ir kristieši un īpaši katoļu kristieši.
- Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka vēsturiskā, ekonomiskā vai mākslinieciskā līmenī ir daudz rakstzīmju, kurām ir dzimtene šai vietai. Starp tiem ir no tādiem rakstniekiem kā Jorge Luis Borges un Gabriel García Márquez līdz mūziķiem, piemēram, Silvio Rodríguez, izmantojot Frīdas Kahlo gleznotājus vai tādus aktierus un aktrises kā Cantinflas.
-Veselība un nabadzība tiek uzskatītas par galvenajām problēmām, kuras šobrīd “slīcina” Latīņameriku, neaizmirstot citas, piemēram, noziedzību vai korupciju.
Jāatzīmē, ka caur Mercosur (Dienvidu kopējais tirgus), Celac (Latīņamerikas un Karību jūras valstu kopiena) un citām pārvalstiskām vienībām ir pievienojušās Latīņamerikas valstis, piešķirot reģionam vai tā daļai lielāku politisko un ekonomisko spēku..