Republika ir nosaukums, kas tiek dots valsts organizācijas veidam. Savukārt federālais ir tas, kas ir saistīts ar federālismu: sistēma, kas apvieno vai asociē valstis caur konfederāciju.
Tādēļ federālā republika ir tāda, kas sastāv no dažādiem štatiem, kuriem ir noteikta autonomija. Tas nozīmē, ka vienā republikā ir vairākas valstis, kurām ir reģionālās valdības un zināma suverenitāte pārvaldīt savas iekšējās lietas. Vispārējo valdību, kas pārvalda šos štatus, sauc par federālo valdību.
Administratīvos iedalījumus, kas ietilpst federālā republikā, var dēvēt par štatiem, provincēm vai reģioniem, lai nosauktu dažas iespējas. Šīm administrācijām ir likumdošanas un valdības pilnvaras konkrētos jautājumos, bet par pārējo ir atbildīga federālā valdība. Katras valsts autonomijas apjomu nosaka Konstitūcija.
Krievija, Meksika un Argentīna ir daži federālo republiku piemēri. Attiecībā uz Krievijas Federācijas, tas sastāv no 85 federālajām priekšmetu, kas ir pārstāvētas Federācijas Padomi. Meksikas Savienotās Valstis, tikmēr, grupa 31 suverēnas valstis un federālais apgabals, bet Argentīnas Republika ir autonoma pilsētu un 23 provincēs.
Nevajadzētu aizmirst par tādas citas republikas esamību, kurai pasaules vēsturē ir bijusi fundamentāla nozīme. Mēs runājam par Vācijas Federatīvo Republiku, sauktu arī par Rietumvāciju vai Rietumvāciju, kas tika palaista 1949. gada 29. maijā un darbojās līdz 1990. gadam, kad notika Vācijas atkalapvienošanās.
Konkrēti, 1990. gadā tā paša gada oktobrī notika tas, ka Vācijas Demokrātiskā Republika, kas tajā laikā arī pastāvēja, tika likvidēta un tās iedzīvotāji ar tā dēvētā apvienošanās līguma palīdzību kļuva par iepriekšminētās Federālās Republikas daļu. Kopš šī brīža cita starpā tika noteikts, ka Berlīne no 1991. gada 20. jūnija kļūs par valsts galvaspilsētu.
Tāpēc šo Vācijas Federatīvās Republikas terminu joprojām izmanto šodien, lai definētu Vācijas Eiropas valsti, jo to veido pavisam sešpadsmit valstis. Jāsaka, ka tiem visiem ir vienāds statuss, un tas ir lieliski atspoguļots valsts konstitūcijā caur tā saukto federālās vienlīdzības principu. Tas nosaka, ka nevienam no šiem stāvokļiem nav privilēģiju vai augstāka statusa nekā pārējiem. Protams, tas paskaidro, ka Senāta lietās viņu balsojumi Federālajā padomē atšķiras pēc to iedzīvotāju skaita līmeņa, kāds ir katram no viņiem.
Turpretī citas federālās republikas vairs neeksistē. Federatīvā Sociālistiskā Republika Dienvidslāvijas pastāvēja no 1963. līdz 1992. Tolaik, kad vairāki ietilpstošajām republikām paziņoja savu neatkarību, tā kļuva par Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku. Visbeidzot, 2003. gadā šī federālā republika tika pārdēvēta par Serbiju un Melnkalni - divām valstīm, kuras vēlāk arī atdalījās.