Spānijas Karaliskās akadēmijas (RAE) vārdnīcā pieminētā pakalpojuma pirmā jēga attiecas uz pasniegšanu un tās pasniegšanas rezultātu (darbības izstrāde noteiktas vajadzības apmierināšanai).
Publiskā, no savas puses, ir tā, kas ir saistīta ar visu sabiedrību, un kas, tādējādi, parasti vada vai administrētās valsts.
Ar šādā veidā, tā tiek saukta par sabiedrisko pakalpojumu darbība, ko veic valsts iestāde vai privāts uzņēmums ar valsts regulējumu, lai apmierinātu konkrētu vajadzību iedzīvotāju. Elektroenerģijas sadale, dzeramā ūdens piegāde, atkritumu savākšana un pārvadāšana ir daži sabiedrisko pakalpojumu piemēri.
Tā, piemēram, pilsētās mēs atrodam pamata sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, transporta līdzekļus, starp kuriem izceļas gan autobuss, gan tramvajs vai pat metro. Tās var izmantot ikviens, izmantojot atbilstošās vienkāršās biļetes, taču bieži gadās, ka pilsētas iedzīvotāji var baudīt noteiktus cenu samazinājumus, izmantojot noteiktus kuponus vai kartes.
Taksometru uzskata arī par citu sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādējādi attiecīgajam transportlīdzeklim ir jāprecizē, ka tas notiek ar atbilstošās SP zīmes palīdzību. Tas atšķiras no pārējiem pārvadājumiem ar tādu pašu nosaukumu, kas tiek veikts klientam personalizētā veidā, tā ir alternatīva, piemēram, "no durvīm līdz durvīm".
Daudzos citos līmeņos papildus jau pieminētajiem ir arī sabiedriskie pakalpojumi. Labs piemērs tam ir tas, ka, piemēram, Spānijā ir tā sauktais Valsts nodarbinātības dienests (SEPE), kas ir pievienots Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrijai un kas kopā veido Valsts nodarbinātības sistēmu attiecīgajām organizācijām, kas pastāv valsts autonomajās kopienās.
Starp tās galvenajām funkcijām ir veikt pētījumus un analīzi par nodarbinātību valsts līmenī, popularizēt atšķirīgus pasākumus un iniciatīvas tajā pašā jomā, veikt visu apstrādi, kas saistīta ar bezdarbnieka pabalstiem…
Citas jomas, kurās darbojas arī sabiedriskie pakalpojumi, ir pasta pakalpojumi, ārkārtas situācijas, ugunsdzēsēji, telekomunikācijas…
Pakalpojums tiek uzskatīts par publisku, ja tā mērķis ir apmierināt visas sabiedrības vajadzības. Tāpēc sabiedriskos pakalpojumus parasti nodrošina valsts kā organizācija, kas organizē kopienas resursus. Gadījumā, ja budžeta vai citu iemeslu dēļ sabiedriskos pakalpojumus piedāvā privāts uzņēmums, minētā pakalpojuma nosacījumus kontrolē un regulē valsts iestādes.
Šīs valstis ar valsts bagātas un labi - pārvaldītas parasti ir lielāka plašuma un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Tādējādi valsts var nodrošināt sabiedrības veselības, izglītības, telefona, enerģijas un telekomunikāciju pakalpojumus visiem cilvēkiem. No otras puses, ja valstij ir ierobežota darbības joma, sabiedriskie pakalpojumi parasti ir nepilnīgi vai ļoti dārgi, un tie ir maz pieejami iedzīvotājiem.