Likme ir koeficients, kas izsaka attiecību starp abiem daudzumiem. Turpretī nodarbinātība ir apmaksāta nodarbošanās, profesija vai amats.
Nodarbinātības līmenis ir pazīstams kā par attiecību starp nodarbināto iedzīvotāju un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (kas ir spējīga veidot daļu no darba tirgus). Visizplatītākais indekss tomēr ir bezdarba līmenis (bezdarbnieku skaits virs ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).
Nodarbinātības līmenis, citiem vārdiem sakot, norāda, cik procenti strādājošo faktiski tiek nodarbināti. Piemēram: ja valsts nodarbinātības līmenis ir 84%, tas nozīmē, ka 84 no katriem 100 ekonomiski aktīviem cilvēkiem ir darbs. Savukārt atlikušie 16 cilvēki ir bez darba vai bez darba; tāpēc bezdarba līmenis valstī ir 16%.
Šajā ziņā jānoskaidro vairāki jautājumi. Pirmais no tiem ir tas, ka nodarbinātie ir visi aktīvie iedzīvotāji, sākot no 16 gadu vecuma, kuriem ir darbs neatkarīgi no tā, vai viņi ir algoti vai pašnodarbināti, un kuri par to ir saņēmuši algu. Šajā nozīmē šajā tipoloģijā ietilpst arī tie cilvēki, kuri saņem algu, strādājot radinieka uzņēmumā, ar kuru viņi arī dzīvo.
Otrais jautājums, kuru arī ir vērts precizēt, ir tas, ka darbaspēku veido visi tie cilvēki noteiktā valstī, kuriem tajā laikā ir darbs vai kuri to meklē. Tādā veidā mēs varētu noteikt, ka šī nosaukuma paspārnē ir divas skaidri norobežotas grupas: nodarbinātie un bezdarbnieki.
Interesanti, ka ir skaidrs, ka, nosakot procentus un precīzus nācijas aktīvo iedzīvotāju skaitļus, ir jāizmanto vienības, kas to īpaši pārvalda. Tā tas būtu, piemēram, Spānijā, Nacionālā statistikas institūta (INE), kura misija ir aprēķināt dažādas vērtības, piemēram, aktivitātes vai nodarbinātības līmeni, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā autonomas kopienas, dzimums, vecums…
Pašlaik pasauli graujošās ekonomiskās krīzes dēļ ir jāatzīst, ka nodarbinātības līmenis daudzās valstīs ir sasniedzis vēsturiskus atskaites punktus, kas liecina par situācijas nopietnību.
Šī statistika nekad nav precīza. Priekšmets var būt daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un viņam nav darba, jo viņi to nemeklē vai nav ieinteresēti strādāt. Minēto personu uzskatīs par bezdarbnieku, neskatoties uz to, ka, iespējams, ir pietiekami daudz darbaspēka, lai veidotu daļu no tirgus.
Nodarbinātības līmeni var saistīt arī ar pilnīgas nodarbinātības jēdzienu - ekonomikas koncepciju, kas paredz, ka visiem cilvēkiem, kuri ir produktīvā darbspējīgā vecumā un vēlas strādāt, ir darbs. Tāpēc darbaspēka pieprasījums ir vienāds ar piedāvājumu, kas atspoguļojas nodarbinātības līmenī 100% un bezdarba līmenī 0.