No latīņu castellānus , jēdziens kastīliešu attiecas uz native Kastīlijas un kas pieder vai ir saistīti ar šo reģionu Spānijā. No otras puses, vārds Castilian tiek izmantots kā spāņu valodas sinonīms, it īpaši, lai apzīmētu atšķirību starp citām valodām, kuras runā arī Spānijas teritorijā.
Šajā ziņā spāņu valoda ir Ibērijas grupas romāņu valoda. Tā ir viena no sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) oficiālajām valodām un otrā vispopulārākā valoda pasaulē pēc runātāju skaita, kuriem tā ir dzimtā valoda. No otras puses, spāņu valoda ir otra visvairāk apgūtā valoda pasaulē, aiz angļu valodas.
Šī valoda ir runājošās latīņu valodas (pazīstama kā vulgārā latīņu valoda) mūsdienīgs turpinājums, kas sāka attīstīties pēc Romas impērijas sadalīšanās. Pateicoties tās izplatībai visā Amerikā, spāņu valoda ir neo-latīņu valoda, kas ir sasniegusi vislielāko izplatību.
Tas ir pieaugums, ko šī valoda, ar kuru mēs saskaramies, ir pieredzējusi visā vēsturē, ka šodien tā ir kļuvusi par otro visvairāk runāto valodu pasaulē pēc ķīniešu mandarīnu valodas, balstoties uz cilvēku skaitu uz planētas, kuri to lieto. ir dzimtā valoda. Konkrēti, šie skaitļi nosaka, ka ir 420 miljoni spāņu valodā runājošu cilvēku.
Tāpat starp dažiem ziņkārīgiem datiem mēs nevaram aizmirst, ka tā ir viena no sešām ANO (Apvienoto Nāciju Organizācijas) oficiālajām valodām un ka tā ir trešā visbiežāk lietotā valoda internetā.
Lielākā daļa spāniski runājošo ir sastopami Spānijas Amerikā. No valstīm ar spāniski runājošu vairākumu tikai Spānija un Ekvatoriālā Gvineja atrodas ārpus Amerikas.
Jo Amerikas Savienotajās Valstīs, pieaugums Latino iedzīvotāju ir radījusi lielu progresu šajā valodā. Pat dažos reģionos, piemēram, Maiami, spāņu valodu runā tikpat daudz kā angliski. Pēc Cervantes institūta datiem, spāņu studentu skaits Amerikas Savienotajās Valstīs no 1986. līdz 1990. gadam pieauga par 70%, ņemot vērā nozīmi, ko valoda sāka apgūt Rietumu pasaulē.
Papildus visam iepriekšminētajam mums ir jānosaka, ka terminam kastiliešu ir arī citas nozīmes. Tādējādi tas attiecas arī uz kungu, kuram pieder pils, un uz minētā cietokšņa pārvaldnieku.
Šajā jomā mums tāpat jāuzsver, ka bruņinieku pazina arī kastilietis, kurš viduslaikos turēja ieročus un divus stiprinājumus, kas viņam kaujas laikā kalpoja kunga vai karaļa labā. Kopā ar viņu un pārējiem vasaļiem viņš cīnījās viņos, un galu galā tas, ko viņš ieguva kā atlīdzību, bija zemes, kas ļāva viņam palielināt savu laimi un ieņemt labu stāvokli.
Laikā, uz kuru mēs atsaucāmies, bija arī zelta monēta, kuru sauca par Kastīlijas un kas bija raksturīga Kastīlijas apgabalam.