Iekšzemes kopprodukta jēdziens, ko dēvē arī par IKP, makroekonomikas jomā tiek izmantots, lai nosauktu preču un pakalpojumu ražošanas kopējo vērtību valstī noteiktā laika posmā. Parasti ir tas, ka IKP tiek ņemts par pamatrādītāju, kas atspoguļo reģiona bagātību.
IKP (vai IKP, jo tiek izmantots arī izteiciens “ iekšzemes kopprodukts ”) atspoguļo ražošanu, kas orientēta uz gala pieprasījumu. Tas nozīmē, ka aprēķinos tas neņem vērā to preču un / vai pakalpojumu vērtību, kas izveidoti, lai vēlāk ražotu citas preces vai sniegtu pakalpojumus.
Lai arī to ir grūti aprēķināt, jo šajā sakarā ir daudz mainīgo, mēs varam teikt, ka valsts iekšzemes kopproduktu iegūst, izmantojot šādu formulu:
IKP = C + I + G + X - M
Minētajā formulā šie ir termini, kas parādās:
-C ir patēriņš.
-I ir ienākumu kopums, kas saistīts ar attiecīgo tautu.
-G ir valsts izdevumi, kas pastāv šajā vietā.
-X ir valstī saražotā eksporta skaits.
-M norāda, kāds ir importēto preču kopums, kas tiek veikts štatā.
Lai strādātu ar viendabīgiem datiem, visus IKP mainīgos lielumus aprēķina naudas vienībā (piemēram, dolārā). Ņemot vērā šo jautājumu, ir iespējams atšķirt reālo IKP (kas vērtību ņem pēc nemainīgām cenām, aprēķinot inflāciju) un nominālo IKP (aprēķina ar attiecīgā gada pašreizējām cenām). Tas nozīmē, ka valsts var uzrādīt lielu nominālā IKP pieaugumu, ja tajā ir inflācija, bet tas nenozīmē labklājības pieaugumu.
Neskatoties uz to, cik svarīgi ir aprēķināt IKP, ir daudz ekonomisko mainīgo, kas neietilpst tā sastāvā. No skaitļiem neformālās jeb ēnu ekonomikā, par ietekmi uz vidi (ar tās ekonomiskajām sekām), un ražošanas pašu patēriņam (ar produktiem, kas nesasniedz tirgus), cita starpā, nav iekļauti IKP aprēķinos, bet ir svarīgi nācijas ekonomiskajā dzīvē.
Turklāt iepriekšminēto IKP nevar arī secināt, ka tas ticami nosaka valsts bagātību, jo tajā nav ņemts vērā tas, kas ir brīvprātīga rīcība, kas ir pakalpojums, kas tiek veikts, par to nesaņemot nekāda veida ekonomisku atlīdzību, pat ne tas, kas ir aktīvi un saistības - gan publiski, gan privāti.
Piemēram, Eiropā, pamatojoties uz Pasaules Bankas veiktajiem aprēķiniem, mēs varētu noteikt, ka saskaņā ar jaunākajiem piedāvātajiem datiem valstis ar visaugstāko iekšzemes kopproduktu ir Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste.
Mūsdienu sabiedrībā papildus mūsu analizētajam IKP rādītājam ir arī daudz citu, ko izmanto dažādu tā aspektu noteikšanai. Konkrēti, starp tiem ir tautas attīstības indekss (HDI) jeb tā dēvētais zaļais IKP.