Cēlies no latīņu termina Securitas , jēdziens drošības attiecas uz to, kas ir apdrošināšanas kvalitāti vai tas ir atbrīvots no briesmām, bojājumiem vai risku.
Savukārt vārdam privāts, kas ir izveidots kā tā termina otrā puse, kuru mēs tagad analizēsim, ir etimoloģiska izcelsme latīņu valodā. Konkrētāk, mēs varam noteikt, ka tas nāk no vārda privatus , kas savukārt izriet no darbības vārda privare, ko var tulkot kā “atņemt” sinonīmu.
Šajā ziņā sabiedriskā drošība ir pakalpojums, kas valstij jāsniedz, lai garantētu pilsoņu un viņu īpašuma fizisko integritāti.
Tādā veidā valsts drošības spēki ir atbildīgi par noziegumu izdarīšanas novēršanu un noziedznieku saukšanu pie atbildības ar uzdevumu nodot tos tiesu varai. Šīs iestādes misija ir piemērot likumos noteiktos sodus, kas var svārstīties no finansiāla naudas soda līdz nāvessodam atkarībā no valsts un nozieguma smaguma.
Tomēr valsts drošības neefektivitāte un tās darbības jomas trūkums atsevišķos gadījumos ir radījis privāto apsardzes biznesu, kur dažādi uzņēmumi ir atbildīgi par aizbildņu, apsargu un dažādu ierīču piedāvāšanu ikvienam iedzīvotājam, kurš var par tiem samaksāt.
Skaitļu dēļ nav pietiekami daudz policistu, kas parūpētos par katru personu vai uzņēmumu. Tāpēc tie, kas jūtas pakļauti riskam, var doties uz privāto apsardzi un nolīgt pastāvīgo aizbildni. Tādā pašā veidā uzņēmumi, kas vēlas, lai būtu apsardze, kas rūpējas par savām ērtībām, nomā šāda veida pakalpojumus.
Tādējādi šobrīd mēs saskaramies ar faktu, ka daudzi uzņēmumi parasti veic derības par profesionāļu pieņemšanu darbā no privātā apsardzes sektora, lai bez problēmām garantētu viņu darba attīstību un izvairītos no atšķirīgām darbībām noziedznieki savās telpās.
Starp uzņēmumu grupām, kuras izvēlas privātu apsardzi, mēs atrodam universālveikalus, apģērbu veikalus, kas šādā veidā cenšas atvieglot, ka noziedzniekiem izdodas nozagt drēbes, un pat juvelierizstrādājumu veikalus. Un tas ir tas, ka pēdējie atrodas daudzu tādu noziedznieku krustcelēs, kuri perē savus plānus viņos nozagt augstvērtīgas preces, tāpēc ir jāalgo privāti pakalpojumi, kas var novērst visa veida zādzības.
Un tas viss, neaizmirstot, ka arī privātās dzīves jomā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri nolemj arī privātā apsardzes speciālistus mierīgāk dzīvot savās mājās, neriskējot tikt pakļauti uzbrukumam. Tādējādi gan privātā līmenī, gan urbanizācijā ar noteiktu pirktspēju jau ir privātās apsardzes pārstāvji, kas sargā to cilvēku labklājību, kuri viņus ir noalgojuši.
Atkarībā no valsts privātie apsardzes darbinieki drīkst nēsāt vai nē nēsāt šaujamieročus, un viņiem ir dažādas pilnvaras, ko viņiem deleģējusi valsts. Kopumā publiskās telpas kontrole paliek tikai un vienīgi valsts drošības spēkiem.