Feodālisms ir režīms politiskās un sociālās organizācijas, kas pastāvēja Rietumeiropā In viduslaikos un Eiropas Austrumu kontekstā ar mūsdienu laikmetā. Šajā sistēmā, tad feodāls kungs deva zemi (turpmāk fiefdom) uz vasaļa apmaiņā pret noteiktu kompensāciju. Šādi abiem bija savstarpēji pienākumi.
Feodālais kungs kā zemes pārvaldnieks bija tas, kurš turēja varu. Šis cilvēks bija atbildīgs par savu vasaļu aizsardzību; vasaļiem, no savas puses, bija pienākums maksāt cieņas un nodokļus savam kungam.
Tāpēc bieži tiek teikts, ka feodālais kungs un vasaļi apmainījās uzticībām. Kungs vasaļam piešķīra zemi un pozīcijas, un vasaļa apsolīja sniegt viņam politisku un militāru atbalstu un samaksāt attiecīgos nodokļus.
Svarīgi atzīmēt, ka vasaļi bija brīvi vīri, kaut arī viņi bija pakļauti feodālajiem kungiem. Feodālajā sistēmā bija arī dzimtbūšanas dzimtcilvēki, kas bija zemnieki kungu valdījumā apstākļos, kas bija līdzīgi vergu apstākļiem.
Tāpēc ir jānošķir feodālais kungs, vasaļš un kalps. Feodālais kungs kādreiz bija muižnieks, kuram bija nejēdzība un kurš baudīja varu. Vasars, arī brīvs cilvēks un daudzos gadījumos muižnieks, saņēma kunga ziņas, kurai viņam bija pienākums izteikt cieņu un atbalstīt viņu gan politiski, gan militāri. Savukārt dzimtcilvēks piederēja pie vienkāršajiem ļaudīm, viņš bija spiests sniegt pakalpojumus feodālam un dot viņam procentus no sava darba, viņš nevarēja ne pirkt, ne pārdot zemi. Faktiski neviens dzimtcilvēks nevarēja atstāt savu zemi bez feodālā kunga atļaujas.
Papildus visam, kas tika teikts par feodālo kungu, ir arī interesanti zināt, ka viņam bija praktiski neierobežota vara savās zemēs un ka, tos saņemot, viņš vienlaikus ieguva tiesības uz to, kādi bija tās iedzīvotāji. Tādā veidā tika nodibinātas tā dēvētās “dzimtbūšanas attiecības”, kuras katrs feodālis uzturēja ar savu zemju dzimtbūšanu.
Viens no ziņkārīgākajiem aspektiem saistībā ar feodālismu, par kuru joprojām ir daudz teoriju, ir tas, ko sauc par pernadas tiesībām. Ir noteikts, ka kļūst par tiesībām, ka katram feodālam bija jāprot seksuāli izbaudīt visus vasaļus, kuri apprecējās viņu kāzu naktī, tādējādi padarot viņa priviliģēto stāvokli atļauju viņam būt tādam, kura dēļ precētā sieviete zaudēja jaunavību.
Par šīm tiesībām ir daudz nostāju un ideju, taču dažiem vēsturniekiem tās nebeidzās ar vīrieša un sievietes seksuālo satikšanos, bet drīzāk tas tika atrisināts, samaksājot vīram par šo ekonomiskās naudas summu pirmajam.
Kas attiecas uz feodālo kungu, ir arī svarīgi zināt, ka viņam papildus tiesībām bija arī pienākumi. Konkrētāk, galvenais bija absolūti pakļauties ķēniņam, kurš visu laiku atradās tronī, jo kaut kā monarhija bija atbildīga par viņa uzticības un līdz ar to viņa varas pār zemēm un zemnieki.