Deflācija ir termins, kas atvasināts no franču deflācijas , lai gan tā vistālākais priekštecis ir atrodams angļu valodā: deflācija . Tomēr šķiet, ka šī vārda agrākā etimoloģiskā izcelsme ir atrodama latīņu valodā. Un tas ir tāds, ka to veido trīs minētās valodas daļas:
• Prefikss “-”, ko lieto, lai norādītu uz atdalīšanu vai nolaišanos.
• Darbības vārds “uzliesmot”, kas ir sinonīms “uzbriest”.
• piedēklis “-cion”, kas norāda uz “darbību”.
Šis jēdziens tiek lietots jomā ekonomikas nosaukt kritumu šajā cenu, ka parasti izraisa situāciju ekonomiskās lejupslīdes.
Tāpēc deflāciju var uzskatīt par pretstatu inflācijai - vārdu, ko lieto, lai apzīmētu cenu pieaugumu, kas notiek attiecīgajā ekonomikā.
Lai pastāvētu deflācija, cenu kritumam jābūt vispārinātam un tam vajadzētu būt vismaz divpadsmit mēnešiem (atkarībā no tā, ko postulē dažādas finanšu organizācijas). Parasti deflāciju izraisa preču un pakalpojumu pieprasījuma samazināšanās: zemais pieprasījums liek ražotājiem spiest pazemināt cenu, lai mēģinātu savaldzināt pircējus un palielināt pārdošanas apjomus.
Tiklīdz sākas deflācijas process, to var būt ļoti grūti mainīt. Krītošās cenas nozīmē, ka darba devēji gūst mazāku peļņu, kas bieži noved pie atlaišanas un investīciju samazināšanās. Palielinoties bezdarbnieku skaitam, pieprasījums turpina kristies, kas veicina vēl straujāku cenu kritumu.
Šajos ekonomiskās krīzes brīžos, kas tiek piedzīvoti daudzās valstīs, Spānija ir nepārprotams situācijas deflācijas piemērs. Konkrēti, tas ir izraisījis nācijas dramatisku cenu kritumu daudzās jomās, kā arī citas ļoti skaudras sekas, piemēram, tā dēvēto “atkritumu” darba vietu skaita palielināšanos vai to jauniešu skaita palielināšanos valstī, kuriem ir bija jābrauc uz ārzemēm, lai atrastu darbu un finansiālo stabilitāti.
Saskaroties ar deflāciju, valdība var veicināt kredītus un palielināt valsts izdevumus ar nolūku radīt ekonomikai dinamiku un panākt, lai iedzīvotāji atkal patērētu.
Citi pasākumi, ko var veikt, lai tiktu galā ar deflācijas procesu, ir naudas cenas samazināšana, nodokļu samazināšana un pat pārskaitījumu palielināšana.
Piemēram, šogad, piemēram, ECB (Eiropas Centrālā banka) ir veikusi dažādas darbības, lai tiktu galā ar deflāciju, kas reģistrēta dažādos kontinenta nostūros. Šī iemesla dēļ tā nav vilcinājusies veikt procentu likmju pazemināšanos eirozonā, īstenot pasākumus kredītu palielināšanai uzņēmumiem vai iknedēļas izsoles, lai bankas varētu iegūt likviditāti.