Pirmais solis, lai mūsdienās uzraudzītu jēdziena “sociālā apdrošināšana” nozīmi, ir noteikt tā etimoloģisko izcelsmi. Konkrēti, mēs varam noteikt, ka pirmais vārds, kas to veido, protams, nāk no latīņu valodas, precīzāk, no vārda securus, ko var tulkot kā “kluss”. Tas ir īpašības vārds, kas izriet no priedēkļa se un summas lietvārda izārstēšanas, kas ir sinonīms vārdam “aprūpe vai bažas”.
Arī šī termina otrajam vārdam - sociālam - ir etimoloģiska izcelsme latīņu valodā. Viņa gadījumā tas cēlies no nosaukuma socius, kuru var noteikt kā “partneri”.
Sociālās drošības ir programma, finansē vai pārvalda, ko no valdības, lai apmierinātu pamatvajadzības cilvēku bez līdzekļiem. Parasti tie ir domāti nabadzībā dzīvojošajiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Sociālās drošības jēdziens dzimis Vācijā, kad kanclers Oto fon Bismarks veicināja Slimības apdrošināšanas likumu, kas 1883. gadā. Jo Amerikas Savienotajās Valstīs, jēdziens sāka kļūt populārs ar Sociālā nodrošinājuma likuma par 1935..
Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) sniegto definīciju sociālais nodrošinājums ir aizsardzība, ko sabiedrība nodrošina visiem tās locekļiem, izmantojot dažādus sabiedriskos pasākumus.
Sociālā nodrošinājuma pabalsti ir neatņemama sastāvdaļa, un no tiem nevar atteikties. Valsts pienākums ir nodrošināt šīs priekšrocības un nevar atstāt uzmanību privātiem uzņēmumiem.
Citiem vārdiem sakot, valstij ir jāveicina obligātā savstarpējās palīdzības sistēma, kas piedāvā segumu pilsoņiem dažādās situācijās, piemēram, darba spēju zaudēšana vai nespēja gūt ienākumus viņu pamatvajadzību apmierināšanai.
Spānijā sociālā nodrošinājuma režīms radās 1883. gadā, to pašlaik regulē Konstitūcijas 41. pants un tas ir sadalīts divos apakšrežīmos. Tādējādi, pirmkārt, mēs atrodam vispārīgo, pateicoties kurai ir iespējams aizsargāt, palīdzēt un aizsargāt tādas grupas kā viesmīlības nozares profesionāļi, mājsaimniecības darbinieki, lauksaimniecības nozares darbinieki vai dažādi pastāvīgi pārtraukti darbinieki.
Otrkārt, pastāv dažādu īpašu režīmu tīkls, kas atbild par palīdzības sniegšanu un aizsardzību profesionāļiem, kuriem viņu darba vietas vai apstākļu dēļ, kuros viņi veic savu darbību, ir vajadzīgs īpašāks atbalsts. Tajos ietilps ierēdņi, pašnodarbinātie vai pašnodarbinātie, kā arī darbinieki, kuru darba joma ir jūra.
Sociālās drošības funkcija ir pasargāt cilvēkus no neparedzētiem notikumiem darba un dabas notikumiem, piemēram, dzimšanas, slimībām, nāvi vai citiem. Pabalstus var sniegt tieši valsts vai arī visa sabiedrība to apņemoties.
Jāatzīmē, ka sociālie maksājumi ir zināmi kā notikumi, kas rada ekonomiskas vajadzības, kurām jāpievērš uzmanība darba zaudēšanas vai papildu izdevumu rašanās dēļ.