Pirms pilnībā iedziļināties termina juridisks fakts nozīmē, mēs iepazīsimies ar divu vārdu, kas tam piešķir formu, etimoloģisko izcelsmi:
-Pirmkārt, tas cēlies no latīņu valodas, tieši no “factum, factus”, kas izriet no darbības vārda "facere", kas ir sinonīms vārdam "darīt".
-Legal, otrkārt, mēs varam arī noteikt, ka tas nāk no latīņu valodas. Viņa gadījumā no “iuridicus”, kas izriet no vārda “ius, iuris” un ir sinonīms “likumam”.
Fakts ir notikums, notikums, darbs vai kaut kas notiek. No savas puses likumīgs ir tas, kas atbilst likumam: normu kopums, kas regulē un pasūta cilvēku attiecības un pauž taisnīguma ideālu.
No šīm idejām ir viegli saprast, kas ir juridisks fakts. Tā ir darbība, kas rada juridiskas sekas (tas ir, juridiskas sekas).
Faktiski šajā kontekstā tā ir darbība, ko veic cilvēks, un pēc pabeigšanas tā vairs nevar būt. Juridiska fakta gadījumā šim aktam ir īpašs tiesiskais spēks. Pastāv norma, kas nosaka, ka pirms attiecīgā fakta uzrādīšanas juridiskā līmenī rodas sekas.
Par juridisko faktu iedarbība var sastāvēt no iegādes, pārveidošanas vai nozaudēšanas tiesības. Šīs sekas būs atkarīgas no tiesiskās sistēmas, kurā notikums tiek veidots. Juridiskie fakti vienmēr tiek objektīvi aprakstīti noteikumos.
Atbilstoši tā īpašībām juridiskais fakts var būt cilvēks (tas tiek veikts brīvprātīgi) vai dabisks (tas tiek veikts piespiedu kārtā). To var klasificēt arī kā negatīvu vai pozitīvu sava satura dēļ vai kā vienkāršu vai sarežģītu pēc sastāva.
Dzimšanas un personas nāve, piemēram, ir juridiskie fakti, tāpat kā rakstiski testamenta vai parakstot līgumu. Kā redzams, visām šīm darbībām ir juridiskas sekas, kas pārsniedz katra atšķirīgās īpatnības.
Citi skaidri juridisku notikumu piemēri ir personas dzimšana, genocīds, likuma izsludināšana, apvērsums, kara pasludināšana…
Dažreiz juridiskus faktus un tiesību aktus bieži sajauc. Tomēr atšķirība starp tām ir ļoti skaidra un konkrēta: lai gan juridiskā faktā nav cilvēka gribas, tiesību aktā ir. Tas ir, šī ir rīcība ar juridiskām sekām, ko rada cilvēka griba.
Tāpat ir interesanti uzzināt, ka dažreiz abi termini iet roku rokā. Labs piemērs tam ir juridisko faktu piemēri, kas turklāt ir arī tiesību akti. Tas varētu būt, piemēram, līguma parakstīšana, nozieguma izdarīšana vai tā dēvētās laulības piekrišanas piešķiršana.
Tiesību akti, turklāt, ir interesanti uzzināt, ka ir daudz veidu: vienpusēji, divpusēji, formāli, neformāli, pozitīvi, negatīvi, ģimenes, patrimoniāli, izraisīti, cēloņu kopsavilkumi, brīvi, apgrūtinoši, pēdējā griba…